Laipni lūgti Tukuma pilsētas

dzīvnieku patversmē!

Latviski | По Русски | In English  

Par mums | Suņi | Kaķi | Patversmes foto | Laimīgie stāsti | Kontakti | Viesu grāmata | Palīdzība patversmei

 

Tukuma pilsētas patversmes stāsti ar laimīgām beigām

 

Sera Tobiasa stāsts!!!

JAUNAS BILDES!!!

 

Sveiki, mani sauc Sers Tobiass, šo vārdiņu man iedeva jaukā un mīļā Simona, pie kuras Es tiku Tukuma patversmē. Arī mēs ar savu jauno ģimeni gribam pastāstīt Jums savu laimīgo stāstiņu.

Tagad esmu ļoti laimīgs, jo beidzot man ir savas mājas, kur par mani rūpējās. Ilgi pēc tām biju ilgojies, un tad, kādā jaukā februāra dienā pēc manis atbrauca mana krustmāmiņa Rita. Biju drusciņ satraucies, bet mašīnā man ļoti patika braukt, visu ceļu līdz pat Rīgai gulēju Ritai cieši piespiedies klāt. Kad atbraucām pie Ritas, tiku pie skaistas jaunas siksniņas, bumbiņas un dažādiem kārumiem! Biji samulsis, bet priecīgs. Vēlāk mēs atkal kaut kur braucām. Tad gan biju sabijies, jo nezināju, kur mani ved, tāpēc ielēcu Ritai klēpī, tādejādi rādīdams, lai mani neved prom! Mani aizveda pie manas mīļās saimniecītes Tamāras un saimnieka Viestura. Es viņus uzreiz iemīlēju. Arī viņi mani ļoti mīl, jo tieši saimniece mani atrada patversmes mājas lapā internetā, un to pateica manai krustmāmiņai, kura atbrauca man pakaļ un atveda. Es esmu dzimšanas dienas dāvana savai saimniecītei. Un tā tas tiešām arī ir, jo esmu ienesis ģimenē atkal prieku un dzīvību, pēc kuras tur tik ilgi ilgojās, kad no vecuma nomira iepriekšējā spanieļa meitenīte Betija. Un tagad mani saimnieki ir LAIMĪGI kopā ar mani! Tieku lutināts un lolots, protams, vienreiz dabūju mazu pērienu, jo, kamēr mani saimnieki bija darbā saplēsu mājās iekšējās durvis, kas no iekšpuses bija mīkstas un izplucināju pildījumu. Ar visu pamazām iepazīstos, jo apkārt ir tik daudz nezināmu un interesantu lietu! Nu, piemēram, mums mājās vēl ir kāmīši, kurus nu man ļoti patīk patrenkāt pa būrīti, un viņi no manis baidās. Bet es to daru, kamēr neviens neredz, lai nesāk vēl dusmoties. Man ļoti patīk staigāt ārā, lai visi redz, ka neesmu viens, bet tikai pagaidām vēl staigāju pie siksniņas, jo saimniekiem bail, ka neaizmūku.

Paldies sievietei, kas mani paņēma no Siguldas un atveda pie Simoniņas uz patversmi, jo pateicoties tam, tagad man ir mājas un mīloši saimnieki! Un mēs novēlam visiem patversmes dzīvnieciņiem atrast jaunas mājas un būt tik laimīgiem kā MĒS!

Kad apaugšu ar spalviņu atsūtīšu jaunas bildītes.