|
Sems ir suns, kuram ir ļoti paveicies, tomēr
viņa ceļš līdz laimīgām beigām vēl nav galā –
Sems joprojām gaida pašu lielāko brīnumu –
saimnieku, to vienīgo un īsto.
Šī gada janvāra rītā Rīgā, Imantā kāds cilvēks,
braucot uz darbu lidostā, ieraudzīja uz ceļa
notriektu vācu aitu suni. Cilvēks nepabrauca
vienaldzīgi garām, bet apstājās, iecēla suni
mašīnā un aizveda uz tuvāko veterināro klīniku.
Viņš izdarīja vēl vairāk – samaksāja klīnikā par
pirmo palīdzību un rentgena uzņēmumiem.
Veterinārārsti paziņoja, ka suni, visticamāk,
notriekusi automašīna, cietušas abas priekškājas,
būs vajadzīga operācija. Suns nav jauns,
operācija būs dārga, turklāt suņa izredzes
pārciest operāciju – visai niecīgas. Spriedums
bija skarbs – ja neatradīsies saimnieks, suni
iemidzinās. Suņa saimnieks tā arī nepieteicās,
bet atradās atsaucīgi cilvēki, kuri divās dienās
saziedoja operācijai nepieciešamo summu, un
Tukuma dzīvnieku patversme apņēmās dot sunim
pagaidu mājas pēc operācijas.
31. janvārī suni operēja. Operācija ilga četras
stundas, jo labā priekškāja bija ļoti smagi
cietusi, kaulus nācās likt kopā pa gabaliņiem
vien, tad visu nostiprināt ar stieni un vēl
kārtīgi ieģipsēt. Izredzes bija niecīgas, tomēr
vilciņš izturēja smago operāciju, divas stundas
pēc operācijas beigām atguvās no narkozes un jau
nākamajā vakarā devās uz savām pagaidu mājām
Tukumā. Operācija izmaksāja 182 latus. Un vēl
aptuveni tikpat vajadzēja, lai suns atveseļotos.
 Suni
nosauca par Semu. Jau ceļā uz Tukumu viņš
notiesāja pamatīgu teļa gaļas gabalu,
apliecinādams, ka cieši apņēmies izveseļoties.
Pirmās dienas suns pacietīgi dzīvoja
veterinārārstu ieteiktajā nelielajā voljērā, kur
nekādas sportiskas aktivitātes nav iespējamas,
bet tad izlēma, ka vairāk par saudzējošu režīmu
un atpūtu viņam nepieciešama mīlestība un darbs.
Sems pamanījās ne tikai sagrauzt trīs
pēcoperācijas apkakles, kas traucēja izbaudīt
brīvību, bet arī atmūķēja voljēra durvis, lai
būtu kopā ar cilvēkiem.
Nu Sems ir izveseļojies, un, lai gan viņa dzīve
patversmē ir visai rosīga, tomēr kārtīgam sunim
vajadzīgs saimnieks. Viens vienīgais. Tāds, kurš
nepievils, nepametīs, sapratīs un pamācīs. Sems
noteikti nevarēs dzīvot ārā pie ķēdes vai
voljērā. Suns nav jauns, un šķiet, ka Sema
nākamās dzimšanas dienas tortē varēs droši
iedegt visas desmit svecītes.
Sems greizsirdīgi sargā ne tikai savu bļodu, bet
arī savu izvēlēto saimnieku, tāpēc viņam
nederēs mīloša ģimene ar maziem bērniem un
citiem suņiem. Nederēs cilvēks, kurš aizņemts
darbā un sunim spēs atvēlēt vien īsu brīdi
vakaros. Semam ir vajadzīgs saimnieks, kuram ir
laiks, zināšanas un pacietība, un ļoti, ļoti
daudz mīlestības, ko dot tādam cienījamam sunim.
Sems gaida brīnumu. Cilvēku, kura sirdī un mājā
atradīsies paliekoša vieta vienam nopietnam
sunim pensijas gados. |
