Sveiki, mani sauc Rokijs, esmu Tukuma patversmes bijušais iemītnieks.
Mana dzīve ir bijusi raiba kā dzeņa vēders. Kad biju maziņš, savā ģimenē mani paņēma vīrietis - policists, ļoti nopietns cilvēks. Izrādījās tā , augu es, līdz ar to auga manas prasības un šim nopietnajam kungam pietrūka man laiks. Vienvārdsakot - apniku. Nākošais saimnieks bija jauneklis, kuram sākumā likos baigi iespaidīgais suns, pat draugi viņu apskauda, bet laikam ejot arī viņam apnika ar mani krāmēties, šad un tad aizskrēju līdz Engures centram, vasarā tur daudz ļaužu apgrozās. Es tiem tik ļoti patiku, ka visi cienāja mani ar gardumiem, spēlējās ar mani. Kad nu vakarā atgriezos mājās, saimnieki nolēma mani pielikt pie ķēdes...OHOOOO!!!!
Tas nu gan man, stiprajam un skaistajam sunim, bija kā aizvainojums, ņēmu un pametu viņus ...
Tā nu es dzīvoju, pats par sevi, nevienam īpaši netraucējot, tikai dažu reizi, kad kāds no mazajiem suņiem sāka mani apsmiet par to, ka esmu bezpajumtnieks,  es viņus drusku pārmācīju, lai nerunā muļķības...
Kādu dienu, pie vietas kur biju apmeties, piebrauca auto, izkāpa sieviete un aicināja mani sev braukt līdz. Nevarēju īsti saprast, ko viņa no manis vēlās, bet mašīnā tomēr iekāpu. Apsēdos uz priekšējā sēdekļa. Dīvaini, bet man atļāva tur palikt sēdēt. Lai arī cik jocīgi tas neliktos, mašīnā bija ļoti gardi kauliņi ar kuriem tiku cienāts...  Tā nu mēs abi braucām, līdz nokļuvām vietā, kurā pulcējās šausmīgi daudz suņu... Domāju - kas, kāds saiets te , vai?!?!?! Sieviete izveda mani no mašīnas un ielika būrī, nu tīri nekas. Vismaz jumts virs galvas. Salmi ieklāti, ūdens un ēdiens arī bļodās salikti. Paēdu un likos gulēt...
No rīta pamodos un domāju pa vecam paradumam - jāizskrien kāds līkums, bet kas tad nu!? Durvis ciet!! Uzrēju, lai taču kāds atnāk un izlaiž mani ārā!!! Pienāca vīrietis ar pavadu rokās un teica, ka jāiet staigāt. Izstaigājamies pa mežu, aizgājām līdz ezeram, kurš bija daudz mazāks par jūru, kurā biju ieradis peldēties, bet ūdens gan salds - dzerams. Un tā dienu no dienas... Pastaiga, dauzīšanās, ēšana, gulēšana..
Kādā jaukā pēcpusdienā iebrauca patversmē mašīna, no kuras izkāpa kāds jauks puisis. Varētu pat teikt, ka viņš man iepatikās.. Pienākot pie būra, viņš ar mani aprunājās, paglaudīja mani. Jāsaka, ka man tas patika. Es sapratu - šis būs īstais!!! Pagāja vēl viena diena, un beidzot mani aizveda uz jaunajām mājām. Tās ir laukos - privātmājā ar plašu teritoriju, kur drīkstu gan skriet, gan riet... Esmu pieņēmies svarā - būs vairāk jānodarbojas ar sportu.
Sveicieni visiem, kas mani atceras!!! Sveicieni arī Tukuma dzīvnieku patversmei, vietai kuru noturēju par suņu tusiņu vietu :D
Jūsu Rokijs :)