|
 |
|
|
|
Ziņa no otra Tukuma patversmes Peksīša! |
 Tā
nu sagadījās, ka drauga omītei vasaras sākuma
netālu no mājām mašīna sabrauca sunīti - taksīti
Tipiņu. Omīte ļoti pārdzīvoja, jo viņai sirds
plaša un visi suņi ir mīļi. Tipiņa būdiņa palika
tukša. Omīte dzīvo laukos, kur sēta liela un
plašumi daudz. Pa sētu staigā vistas un pīles,
kaziņa un trīs kaķi. Vēl ir Česters, Lācis un
Džimis - lielie mājas sargātāji.
Bet Omei vajadzēja mazu mīļsunīti, ko var pa
rokām auklēt. Izteicu ideju, ka Tukuma dzīvnieku
patversmē var painteresēties par maziem
sunīšiem. Man nācās pagaidīt, lai sagaidītu zaļo
gaismu, jo variantu par jaunu sunīša iegādi
vajadzēja kārtīgi pārdomāt.
Peksim braucām pakaļ vasaras vakarā pēc darba.
Peksis stāvēja uz vetārstes galda, kad tik
izteiksmīgi paskatījās mums acīs, ka viss uzreiz
bija skaidrs - Peksis brauc uz laukiem. Uz mūsu
laukiem.
Pēc Simonas stāstītā Peksītis ir bijis dikti
slims, knapi izķepurijies. Ar ķepiņām bija
problēmas, kurām vajadzēja pasekot līdzi. (Tagad
gan viss ir kārtībā).
Pirmajā dienā Peksītis, dzīvespriecīgs būdams,
gribēja sadraudzēties ar visiem. Kaķi ātri vien
parādīja viņam savu vietu. Tagad sētas
hierarhija visiem ir skaidra. Peksim ir draugi
un rotaļu
biedri, ar ko dauzīties. Ar Česteru kopā var
vārtīties sniegā, Lācim nospert ko garšīgāku.
Runčiem
 draudzīgi
paiet garām. Ar kazu uzspēlēt "sunīšus" un
pabadīties.
Peksis ir ļoti sabiedrisks sunītis. Tas laikam
no patversmes laikiem, jo tur bija jāsadzīvo ar
visiem. Peksim patīk uzmanība. Un, ja tās,
Pekšaprāt, ir par maz, tad Peksis pats paradīs,
ka ir dikti mīļš un labs. Un tik uzticīgu draugu
Ome bez ierunām lolo un mīļo katru dienu.
Peksis ir mums mīļš un labs draugs, un brīžam
par viņu mums jāsmejas, jo tā māk uzlabot
garastāvokli tikai suņa sirds un atvērtā daba.
Kristīne. |
|
|
|
|
|
|