01.09.2009

Labdien, Simona un Tukuma patversmes iedzīvotāji! Te sveicieniņš no rotu meitenes Moniņas!
Nosūtu dažas bildītes no mūsu kopīgās vasaras... Bildītēs esam laukos Latgalē, kur pavadījām savas brīvās dienas. Ravējām dārzu, lasījām ogas, peldējāmies, svinējām un rotaļājāmies, tiesa gan mazais lauku sunītis (kas redzams vienā no bildēm) Monas jaunkundzei bija ļoti apnicis ar savām serenādēm un dažādo izrādīšanos-atzīšanos mīlestībā...
"Viņa ir meitene ar rakstu", kā teica mūsu Rīgas drauga (rotu puiša) saimniece.... Kad Monai bija slikts garastāvoklis, viņa brīdinoši norūcās, kā teikdama, ka šodien rotaļas nav ne prātā... Bet tas jau tikai dažreiz. Katram ir savs niķis vai stiķis...
Nu tas nu īsumā viss!
Veiksmi un slapjas bučas sūtot,
Mona.

Pirms gada dažām personām „alkohola reibumā bez noteiktas dzīvesvietas” policijas darbinieki atsavināja nekoptu un izkāmējušu rotveilera šķirnes kuci. Suns nokļuva patversmē, atkopās, un tam palaimējās.... Četrus gadus vecā Mona ir viens no tiem patversmes iemītniekiem, kam izdevās atrast jaunas mājas un sākt jaunu, laimīgāku dzīvi.

 Liene, Monas jaunā saimniece, par suni uzzināja no draudzenes, kura parādījusi sunītes fotogrāfijas internetā. Liene dzīvo Rīgā un izšķirties par suņa adoptēšanu nebija nemaz tik viegli – lai cik mīļas acis, ilgi domājusi, vai pietiks laika vest pastaigās un nodarboties ar suni. Turklāt mājās jau kaķis, un vai šāds, no patversmes paņemts liels suns sadzīvos ar kaķi dzīvokļa šaurībā?

Liene tomēr izlēma riskēt un kopā ar draudzeni pērnā gada nogalē devās uz patversmi iepazīties ar Monu. „Patversmē es biju pirmo reizi. Visi tie suņi un kaķi, kas, tevi ieraugot, rej un ņaud, metas būru sienās cerībā, ka tu paņemsi tieši viņu! Man viņus visus tik briesmīgi žēl! Kaut varētu visus izglābt!” stāsta Liene par saviem pirmajiem iespaidiem patversmē.

Arī Mona, nocietusies savā voljērā, bija viens vienīgs enerģijas kamols, tomēr tikšanās bija neizbēgama, lai saprastu, vai potenciālā saimniece un suns spēs saprasties. Tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena, turklāt abpusēja, un Mona varēja teikt ardievas patversmei.

„Es baidījos, kā tas būs – dabūt viņu mašīnā, vai viņa nenobīsies, tomēr pilnīgi svešs suns, un kā viņa uzvedīsies. Tomēr šķita, ka viņa saprot, kas notiek, jo palika tāda priecīga, mašīnā visu laiku rātni uzvedās un ik pa brīdim paskatījās te uz mani, te draudzeni, kā vaicādama „vai tiešām?”... Un kad iegājām mājā, tad bija laime pilnīga. Šķita, ka suns pilnīgi staro laimē, jo viņam atkal ir MĀJAS!”

„Biju sagatavojusi viņai guļvietu, un suns to uzreiz pieņēma. Istabas stūrī man stāv kaste ar mīkstajām rotaļlietām. Mona izpētīja visas mantiņas, izvēlējās vienu, vismīļāko, un nu vairs nešķiras no tās. Viņa ir ļoti uzmanīga, rotaļlieta joprojām ir sveika un vesela,” Liene smejas.

Jau pirmajās dienās jaunajās mājās Mona tā pieķērās jaunajai saimniecei, ka baidījās laist prom, uztraucās, tāpēc Liene darbā paņēma nelielu atvaļinājumu, lai kaut dažas dienas pilnībā varētu veltīt sunim. Mona arī viegli iemācījās sadzīvot ar kaķi un kaķis – ar viņu.

„Protams, suns nebija audzināts, nezināja pat visvienkāršākās komandas, nemācēja iet pie pavadas, bet viņa ir ļoti gudra un visu laiku mācās. Pirmo reizi, kad viņu palaidu brīvsolī, jau bez pavadas, viņa pa vecam paradumam metās revidēt atkritumus, tomēr ar vienu „fū” pietika!”

„Mona ir fantastisks suns, tik mīļa un tik gudra! No rīta, ja aizguļos un nedzirdu modinātāju, Mona ir gultā iekšā un biksta mani, līdz pamostos. Nu man vairs nav jābaidās aizgulēties! Viņa ir tik gudra! Viņa gribētu visur man sekot, tomēr labi saprot, ka tā nevar. Es nezinu, kā, bet viņa ļoti labi saprot, kad es ģērbjos garai pastaigai ar suni, kad gatavojos doties savās gaitās. Ja pošos vest viņu ārā, Mona laimīgi lēkā, bet, ja man ir savas darīšanas, suns uzreiz apguļas savā vietā un noskatās – saprot, ka būs jāpaliek mājās.”

Tiem, kas šaubās vai baidās adoptēt pieaugušu suni no patversmes, Liene iesaka būt drosmgiem un domāt pozitīvi. “Mona ir lielisks piemērs, kā pieaudzis suns pierod pie jaunas dzīves un jauniem saimniekiem. Mēs abas esam ļoti laimīgas, jo atradām viena otru!”

Tagad Monai ir jauna dzīve, jaunas mājas un vismīļākā saimniece. Tomēr ir desmitiem citu suņu un kaķu, kuriem vienīgās mājas ir patversme. Un viņi visi gaida - savu vienīgo un īsto, cilvēku, kurš dāvās tiem mīlestību un jaunas mājas.