Cik reizēm interesanti sastājas zvaigznes – reiz biju aizgājusi pie draudzenes uz tēju. Runājām par suņiem, līdz aizrunājāmies līdz tam, ka sākām prātot, kādas šķirnes suņi mums patīk. Draudzene jautāja, kas patīk man. Atbildēju, ka Džeka Rasela Terjeri, bet ne visi – visvairāk patīk tādi, kas viscaur balti, bet viena acs brūna. Gluži kā tādi pirāti. Bet kur nu tāds radīsies? Tādi ir liels retums un maksā bargu naudu, ko dēļ krāsojuma vien būtu muļķīgi maksāt. Tad jau labāk to naudu atdot kādam, kam tā vairāk vajadzīga.

Un te… Kādas trīs dienas vēlāk zvana draudzene un saka, ka Tukuma patversmē nez no kurienes uzradušies mazmazītiņi kucēniņi, kuriem mamma ir Džeka Rasela Terjers, bet tētis ‘’skrējis garām’’. Apskatīju bildes – neticēju savām acīm! Vienam no pieciem mazuļiem kā reiz bija tāds krāsojums, kāds man bija iekritis prātā un sirdī. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena! Es būtu gatava skriet Krētai pakaļ kaut tajā pašā brīdi, taču bija viens ‘’bet’’ – mamma negribēja suni. Tā kā esmu aizņemta gan mācībās, gan darbā, tad ar mammas viedokli bija jārēķinās. Mamma, protams, teica, ka nekādi suņi mūsu mājās nebūs, taču pierunāju vismaz apskatīt mazo bildēs. Notika neticamais – mammai mazā iepatikās. Tā nu Krēta nonāca mūsmājās.

Nesen pārvācāmies uz jaunu dzīvokli un sunītei bija jāpaliek pie manas mammas. Mammai labi, Krētai labi, bet es jau pēc divām stundām biju noraudājusies slapja – mamma taču nemācēs viņu izvest ārā. Arī ēst nemācēs iedot, ko nu lai dara? Tā nu nācās braukt pie mammas un ņemt Krētu pie sevis ātrāk nekā bija plānots.

Vēl Krēta ir maza viltniece – viņa no rītiem ir iemanījusies pamosties pirms noskan modinātājs, tad sāk mūs visādos veidos modināt, lai tikai varētu kādu brīdi ilgāk pavāļāties ar mums pa gultu. Ja mēs nereaģējam ne uz modinātāju, ne uz viņu, tad kļūst par ‘’Kodēju’’, un nekas cits neatliek, kā vien celties un ‘’vāļāties’’ ar mazo palaidni pa gultu.

Vēl mums patīk bērni un ķiploki! Ķiplokus čiepjam no pieliekamā, bet pie bērniem skrienam klāt uz ielas. Par ķiplokiem – labi, tie spēcina imūnsistēmu, bet skriešana pie bērniem gan reizēm sagādā raizes, jo ne visiem patīk suņi. Bet nekas, gan ar šo netikumu tiksim galā un iesim klāt tikai tiem bērniem, kuri patiešām to vēlas, tad arī rakstīsim nākamo vēstulīti par jaunajiem Krētas sasniegumiem, kā arī stiķiem un niķiem.

Lai veicas pārējiem patversmes iemītniekiem ar savu saimnieku atrašanu.

Madara un Krēta