Laipni lūgti Tukuma pilsētas

dzīvnieku patversmē!

Latviski | Ïî Ðóññêè | In English  

Par mums | Suņi | Kaķi | Patversmes foto | Laimīgie stāsti | Kontakti | Viesu grāmata | Palīdzība patversmei

 

Tukuma pilsētas patversmes stāsti ar laimīgām beigām

 

Vēstule no.... kāmīša Grauža!

Hei, hei, hei, mani sauc Grauzis. Un jā, jūs nepārskatījāties, es esmu kāmis un arī nāku no Tukuma dzīvnieku patversmes. Varat brīnīties vai nē, bet tiešām es no turienes nāku :) Par manu pagātnes dzīvi – nav ne jausmas, bet par manu līdzšinējo dzīvi man ir ko jums pastāstīt! Es esmu +/- 1gadu vecs un atraktīvi drošs kāmis. Kāpēc mani sauc par Grauzi, domāju man jums nav jāstāsta! :) Bet savu dienas gaišo pusi pavadu savā divstāvu plašajā rezidencē gulšņājot, bet uz vakara pusi sākās mana īstā dzīve. Man ir labākais draugs Ferrans, bet viņš nav ne kāmis un arī ne no kaķu dzimtas, kuriem es noteikti varētu interesēt, bet mans draugs ir suns. Nav jau nekāds lielais zvērs, riktīgs plušķis, bet izrādās k-kāds Jorkšīras terjers. Mums patīk stundām ilgi vienam uz otru skatīties un gudri diskutēt vienā laidā, mana saimniece ik pa laikam grib mūs apklusināt, bet es to māku paveikt vislabāk, jo, kad manam draugam nav taisnība kādā no mūsu diskusijām un viņš man nepiekrīt, tad es parādu, kurš mājās ir šefs – iekožu viņa forši melnajā snuķelī un miers mājās uz kādu laiku :) Manā rezidencē ir visādas mājiņas, trupas, aliņas, vienmēr pilns trauks ar ēdienu un svaigs ūdens, bet mana otra mīļākā nodarbošanās pēc diskusijām ar Ferranu ir – neizsakāmi ilgi doties maratona skrējienā, kaut gan laikam skrējienā uz riņķi, ko es atkodu tikai nesen. Man ir smuki pelēks uzvalciņš, nu kā jau jūs redzat bildēs, kur es papozēju jums par prieku, ja jau vajag, tad lai jums tiek, he-he :) Vēl jūs varu pastāstīt, ka nesen atklāju, ka neesmu vienīgais audžu bērns, kas nonācis manā ģimenē no patversmes, izrādās, ka tie ir kaķi – Renārs un Simba, kuru laimīgo stāstu var lasīt dažas vēstules zemāk (ŠEIT), kas tagad dzīvo Rīgā. Un viennozīmīgi esmu laimīgs, ka es dzīvoju atsevišķi(Tukumā) no tiem minkām, jo man pietiek ar vienu draugu, kurš nekāro un nemīl mani kā saldo ēdienu uz kārā zoba :) Esmu laimīgs kāmis, kas sūta sveicienus visiem Tukuma patversmes iemītniekiem un, protams, jaukajai Simonai, jo bez viņas nebūtu tik laba, sirsnīga un gādīga patversme nelaimē nonākušajiem un pamestajiem, tik daudz laimīgo stāstu un lieliska mājas lapa, kur tagad arī man ir gods gozēties pie laimīgajiem :)
Ar cieņu, Grauzis un Ieva