Laipni lūgti Tukuma pilsētas

dzīvnieku patversmē!

Latviski | По Русски | In English  

Par mums | Suņi | Kaķi | Patversmes foto | Laimīgie stāsti | Kontakti | Viesu grāmata | Palīdzība patversmei

 

Tukuma pilsētas patversmes stāsti ar laimīgām beigām

 

Dadža laimīgais stāsts

Esmu skaists melnbalts suns, un mana bērnība arī tāda pati, gluži kā zebra, jo 7 mēnešu vecumā nonācu patversmē pilns ar dadžiem. No tā man tāds vārds, bet nu līp arī tie dadži manā kažokā. Viegli čaklīšiem noteikti nebija, līdz visi dadži tika izlasīti. Tā nu kādu laiciņu biju patversmē. Tad atnāca viens jauns cilvēks ar savu mammu un, tā kā viņiem jau bijis kollijs, viņi nevarēja atturēties mani nepaņēmuši. Tad nu bija jākāpj mašīnā, kas man sevišķi nepatika, jo bija karsts, bet nu neko, pārdzīvoju, jo brauciens jau nebija ilgs. Kad nonācu jaunajās mājās mani sagaidīja suņu dāma un gribēja plucināt manu kažoku, jo nemācēju uzvesties, bet arī tas vien tāds nieks bija, jo nu biju mājās. Tad nu mums bija visādas sporta nodarbes, bet tas bija jautri, sūdzēties nevaru - viens muka otrs ķēra. Lai mani galīgi dāma nesaplucinātu saimniekam bija mūs jāpiebremzē, lai nomierināmies. Tad kādu dienu sētā iebrauca traktors ar ūdens mucu. RRRRR, kā man tas traktorists nepatika. Es viņu gribēju saplucināt, bet saimnieki man to neļāva. Nu tas bija viens briesmīgs tips. Viņš necieta suņus, bet es viņu. Lai izbēgtu no tāda veida nepatikšanām, es iedzīvojos mājiņā un personīgā dārziņā. Arī kaimiņu suņi man traucēja dzīvot. Nesaprotu - ko lien manā sētā? Tā taču mana! Lai man nebūtu skumji, manai sētai nolika blakus "dāmas" būdu. Tad nu mēs abi sargājam, ko spējām. Kad mani saimnieks izlaiž paskrieties, mēs abi ar suņu dāmu jandelējamies un duētā uzraujam operu ārijas no slavenā suņu repertuāra. Mums abiem ļoti patīk spēles ar bumbu. Forši tā pa dārzu drasēt bumbai pakaļ vai ar jauniešiem pasportot.

Šogad man ir jauns draudziņš - amerikāņu staforšīras terjers. Mums ļoti patīk dauzīties un mēroties spēkiem, nu protams, ka terjers ir stiprāks, bet man lielāks kažoks. Ziemā man nevajag "jaciņas", varu drasēt pa sniegu un nemaz i zinis par to nelikties. Istabā gan ģībstu, tad meklēju, kur apgulties vēsākā vietā, man ārā tomēr patīk labāk. Lai tie īsspalvainie dzīvo gultā. Man sniegā labu labā gulēšana. Varētu jau stāstīt daudz, bet to nākošo reizi.

Mīliet suņus, mēs esam labākie draugi jums!