Sveiciens no manis un Arusa! Mums ar Arusu iet labi. Puika ir piedalījies kārtīgā lauku kartupeļu talkā, kur gan vairāk cielavas un citus putnus gar lauku malu trenkāja, nekā ar ‘’reālu’’ darbu tika aizņemts. Pēc tam gan, kad jau mājās tikām, tad uzvedās tā, it kā būtu kartupeļu lasītājs-pirmrindnieks, galīgi saguris izlikās. Bet nu ir jau arī – kur cielavas, kur Aruss? :)

Vispār viņš – Aruss, ir kārtīgs dabas bērns. Iesākumā, lai īsinātu laiku, piedāvāju ierastās suņu mantiņas no gumijas, plastmasas utt., bet šis nē! Viņam kociņi, kastaņi, kāda krēsla kāja un visādas citādas dabīgas lietas vairāk pie sirds iet, tās mākslīgās varu grauzt pati. Par to krēsla kāju – kad saku, ka nedrīkst, skatās ar tādu nevainīgu skatienu – ko nu es? Es jau neko! Kociņš ir un paliek kociņš!

Tas nu tā – īsumā. Pavasarī būs jauni lauku darbi, tad arī būs jaunu ko pastāstīt – gan jau vecās, labās draudzenes cielavas atkal gar lauku lodās!

Ar sveicieniem,

Sintija un Aruss